Dodoties pastaigā pa mežu, jūs dabiski koncentrējāties uz laikapstākļiem. No rīta uzspīdēja saule un diena solījās būt silta un skaidra, bija laiks pastaigāties, sēņot, iepriekšējā dienā lija lietus, kas nozīmē, ka micēlijs jau bija piepildīts. Paņēmis grozu, jūs jautri gājāt pa taku uz Dark Foggy Land Escape. Mežs bija skaists ar saviem augstajiem kokiem, kuru vainagiem kā bultas lauzās cauri spožie saules stari. Nekas neliecināja par sliktu, bet viss mainījās vienā mirklī, kad saule paslēpās aiz negaidītiem mākoņiem. Bet tas nebūtu tik biedējoši, ja nebūtu mānīgās miglas. Tas ir sācis aizēnot ceļu aiz un priekšā, apgrūtinot atgriešanos. Tūlīt kļuva kaut kā drūmi un neērti, un jūs nolēmāt atgriezties, pirms nebijāt tik tālu. Strauji pagriežoties pretējā virzienā, jūs virzījāties pa tikko pamanāmu taku, taču nonācāt nevis pie malas, bet gan tumšākajā biezoknī Dark Foggy Land Escape.
