Katrā sevi cienošā apgabalā ir vismaz neliela spoku savrupmāja, un mūsu Spoku pils glābiņš ir vesela viduslaiku pils. Viņš stāv viens kalnā un pat Kultūras ministrija negrib viņu uzņemties. Pirms pāris gadiem to vēlējās nedaudz atjaunot, lai piesaistītu tūristus, taču strādnieki pēc vienas darba dienas aizbēga. Un tūristu šeit jau ir gana, jo viņus piesaista nevis skaista pils, bet gan ar to saistītais un spoku klātbūtne. Spoku pils bēgšanas spēlē jūs arī nolemjat pārbaudīt, vai šeit nav spoku. Jūs palikāt pa nakti un aizdedziet sveces, lai nesēdētu tumsā. Drīz kļuva mazliet biedējoši, un tu nolēmi iet ārā, bet durvis nepadevās, un tas vairs nav tik jautri.
