Senos laikos, kad iekšējie kari ritēja pilnā sparā, katram turīgam muižniekam no visām pusēm nocietināja savu pili. Dziļš grāvis ar ūdeni ieskauj pils sienas, un vienīgais ceļš bija caur tiltu, kas cēlās naktī un uzbrukuma gadījumā. Bet daži progresīvi aristokrāti joprojām uzstādīja sargtorņus tālu no pils. Uz tiem dežurēja speciāli izvietoti sargi. Viņi varēja redzēt ienaidnieka tuvošanos jau no tālienes un iepriekš brīdināt īpašnieku. Tas deva laiku sagatavoties un izslēdza pārsteiguma uzbrukumu. Mūsu varonis ir viens no cīnītājiem, kurš tika nosūtīts iznīcināt vienu no šiem torņiem. Lai neradītu troksni, bet darbosies ar lielu cirvi. Palīdziet viņam neiekrist slazdos, tie tiek īpaši novietoti šādiem gadījumiem Drupu tornī.
